4. janvāris 2018

Autortiesības

Dalies

Ar Padomju Sociālistisko Republiku savienības Ministru padomes 1948.gada 10. augusta lēmumu Nr. 3054 un PSRS Kinematogrāfijas ministrijas 1948. gada 17. augusta pavēli Nr. 210/M Rīgas mākslas filmu studija tika apvienota ar Hronikāli dokumentālo filmu studiju, izveidojot Rīgas mākslas un Hronikāli dokumentālo filmu studiju.

Ar LPSR Kultūras ministrijas 1958. gada 28. februāra lēmumu Nr. 192, Rīgas mākslas un Hronikāli dokumentālās filmu studijas nosaukums mainīts uz „Rīgas kinostudija”.

Šis uzņēmums nekad nav likvidēts un darbojas bez pārtraukuma.

Saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 1. pantu, šis likums, kā arī ievada 3.pants stājās spēkā ar 1992. gada 1. septembri.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi konkrētajā gadījumā ir piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā tiesisko attiecību nodibināšanās, t.i., autortiesību rašanās, laikā.

1964. gada 1. jūnijā stājās spēkā Latvijas PSR civilkodekss, pieņemts 1963. gada 27. decembrī, kura 4. sadaļa „Autortiesības” Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1993. gada 15. maijam.

Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa (no 1991. gada 29. augusta saukta „Latvijas civilkodekss”) 510. pantu, autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam kas to uzņēmis.

Latvijas PSR civilkodeksa komentāros (Liesma, Rīga 1979) Prof. Dr. Jur. J. Vēbera vispārīgā redakcijā, civilkodeksa 510. panta komentāra 1. punktā norādīts, ka  Autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu neatkarīgi no tās veida un tās rakstura pieder uzņēmumam kas to uzņēmis. Pēc sava veida filmas var būt mākslinieciskas, zinātniski populāras vai dokumentālas, bet pēc rakstura – krāsainas, melnbaltas, skaņu, mēmās u.tml. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar kinofilmu un televīzijas filmu uzņemšanu, ir kinostudijas, radio un televīzijas centri.

Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 519. pantu, juridisko personu autortiesības ir spēkā bez termiņa. Ja juridiska persona izbeidzas reorganizācijas kārtībā tai piederošās autortiesības pāriet tās tiesību pārņēmējam, bet pēc likvidēšanas – valstij.

1988. gada 1. janvārī stājās spēkā 1987. gada 30. jūnija PSRS likums „Par valsts uzņēmumu (apvienību)”. Šis likums tika attiecināts uz visiem esošajiem uzņēmumiem, kas darbojās PSRS teritorijā, arī Rīgas kinostudiju.

Ar LPSR Ministru padomes 1988. gada 16. septembra lēmumu Nr. 313 tika izveidota Radošā ražošanas apvienība „Latvijas Kino” (turpmāk tekstā RRA „Latvijas kino”). RRA „Latvijas kino” nolikums apstiprināts ar Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētāja 1989. gada 10. marta pavēli Nr. 131.

Saskaņā ar RRA „Latvijas kino” nolikuma 3. punktu RRA „Latvijas kino” sastāvā ietilpst Rīgas kinostudija (vadošā organizācija), Latvijas republikāniskais kinofilmu iznomāšanas kantoris un Eksperimentālais ražošanas kombināts „Ekrāns”. RRA „Latvijas kino” ietilpstošās organizācijas un uzņēmumi ir patstāvīgas juridiskas personas.

Ar LPSR Ministru padomes 1989. gada 29. novembra lēmumu Nr. 250, ar 1990. gada 1. janvāri tika izveidota Latvijas republikāniskā radošā ražošanas apvienība „Latvijas Kino” (turpmāk tekstā LRRRA „Latvijas kino”), kurai būtu ārpusresora statuss, atsevišķs pārvaldes aparāts, kā arī tās sastāvā būtu Rīgas kinostudija, Latvijas republikāniskais kinofilmu iznomāšanas kantoris un Eksperimentālais ražošanas kombināts „Ekrāns” un uzdot LRRRA „Latvijas kino” līdz 1990. gada 1. februārim iesniegt Latvijas PSR ministru padomē apstiprināšanai apvienības statūtu projektu. Ar šo lēmumu zaudēja spēku LPSR Ministru padomes 1988. gada 16. septembra lēmums Nr. 313.

Ar LPSR Ministru padomes 1990. gada 30. marta lēmumu Nr. 92 tika apstiprināti LRRRA „Latvijas kino” statūti. Saskaņā ar šo statūtu 2. punktu LRRRA „Latvijas kino” sastāvā ietilpst Rīgas kinostudija, Latvijas republikāniskais kinofilmu iznomāšanas kantoris un Eksperimentālais ražošanas kombināts „Ekrāns”. LRRRA „Latvijas kino” neatbild par savu struktūrvienību saistībām, bet struktūrvienības nav atbildīgas par apvienības saistībām.

1990. gada 27. jūlijā ar LRRRA „Latvijas kino” ģenerāldirektora pavēli tika apstiprināti nomas uzņēmuma Rīgas kinostudija statūti. Saskaņā ar šo statūtu 1.3. punktu, Rīgas kinostudija strādā saimnieciskā aprēķina apstākļos, tai ir juridiskas personas statuss.

  1. gada 15. decembrī stājās spēkā Latvijas Republikas likums „Par valsts uzņēmumu”.

Saskaņā ar LR Augstākās padomes 1990. gada 12. decembra lēmumu „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās kārtību  7. punktu ar 1990. gada 15. decembri par spēkā neesošu Latvijas Republikas teritorijā tika atzīts PSRS 1987. gada 30. jūnija likums „Par valsts uzņēmumu (apvienību)”, saskaņā ar kuru Latvijas Republikas likuma  „Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās brīdi darbojās valsts uzņēmums „Rīgas kinostudija”.

Saskaņā ar LR Augstākās padomes 1990. gada 12. decembra lēmumu „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās kārtību  2. punktu Latvijas Republikas likums „Par valsts uzņēmumu” attiecas uz visiem Latvijas teritorijā esošajiem valsts uzņēmumiem, tātad arī Rīgas kinostudiju.

Saskaņā ar LR Augstākās padomes 1990. gada 12. decembra lēmumu „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts uzņēmumu” spēkā stāšanās kārtību  5. punktu tika noteikts, ka Latvijas Republikas teritorijā esošajiem valsts uzņēmumiem, apvienībām jāpārkārto savas organizatoriskās formas saskaņā ar prasībām, kas izvirzītas Latvijas Republikas likumā „Par Uzņēmējdarbību”. Saskaņā ar šī lēmuma  6. punktu tika noteikts, ka visiem valsts uzņēmumiem jāiesniedz uzņēmuma statūti Latvijas Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai un uzņēmums jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Ar kultūras ministra R. Paula 1991. gada 17. septembra pavēli statūti tika apstiprināti un 1991. gada 19. septembrī valsts uzņēmums „Valsts Rīgas kinostudija” tika reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā ar Nr. 000302124.

Pirmreizējās reģistrācijas LR Uzņēmumu reģistrā brīdī valsts uzņēmums „Valsts Rīgas kinostudija” joprojām ietilpa LRRRA „Latvijas kino” sastāvā kā patstāvīga juridiska persona.

Ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 14. oktobra lēmumu Nr. 271 LRRRA „Latvijas kino” ar 1991. gada 15. decembri tika likvidēta. Saskaņā ar šī lēmuma 3.1. punktu LR Ministru padome nolēma saglabāt kinematogrāfijas jomā valsts uzņēmumu „Valsts Rīgas kinostudija”.

Valsts uzņēmums „Valsts Rīgas kinostudija” turpināja darbību un tam piederēja autortiesības uz Rīgas kinostudijas uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 4. sadaļu „Autortiesības”.

1993. gada 15. maijā stājās spēkā Latvijas Republikas likums „Par autortiesībām un blakustiesībām”. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 4. punktu par spēku zaudējušu tika atzīta Latvijas civilkodeksa 4. sadaļa „Autortiesības”.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 2. punktu saistību tiesiskās attiecības kas uz likuma vai darījuma vai neatļautas darbības rezultātā radušās pirms 1993. gada 15. maija apspriežamas saskaņā ar tiem likumiem, kas bija spēkā līdz 1993. gada 14. maijam, ciktāl likums nenosaka citādi.

Likumā nav noteikts, ka uz juridisko pesonu autortiesības, kas radušās pirms likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās, būtu izbeigušās vai apspriežamas pēc citiem likmiem. Rezultātā, saskaņā ar Civillikuma 3.pantu un lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību 2. punktu, juridisko personu autortiesības, kas radušās līdz 1993.gada 15.maijam apspriežamas pēc Latvijas civilkodeksa 4.daļas.

Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 58 valsts uzņēmums „Valsts Rīgas kinostudija” tika nodots privatizācijai.

Ar Bezpeļņas valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk tekstā „LPA”) 1997. gada 10. jūnija lēmumu Nr. 95/1391 valsts uzņēmums „Valsts Rīgas kinostudija” tika pārveidots par Privatizējamo valsts akciju sabiedrību „Rīgas kinostudija” (turpmāk tekstā „PVAS „Rīgas kinostudija””).

Ar LPA 1997. gada 17. jūlija lēmumu Nr. 124/1722 tika apstiprināti PVAS „Rīgas kinostudija” statūti. Saskaņā ar šo statūtu 1.8. punktu, PVAS „Rīgas kinostudija” ir Valsts Rīgas kinostudija tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja.

Privatizācijas rezultātā PVAS „Rīgas kinostudija” tika pārveidota par Akciju sabiedrību „Rīgas Kinostudija”.

Saskaņā ar A/S „Rīgas kinostudija” statūtu jaunā redakcijā (apstiprināti 1998. gada 8. aprīlī, protokols Nr. 1) 1.13. punktu A/S „Rīgas kinostudija” ir  PVAS „Rīgas kinostudija” tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Privatizācijas noteikumiem.

Saskaņā ar Privatizācijas noteikumu 12.1. punktu Sabiedrība (A/S „Rīgas kinostudija”) ir visu Objekta (PVAS „Rīgas kinostudija”) tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja.

Augstāk aprakstīta valsts uzņēmuma „Rīgas kinostudija” darbība un tiesību pāreja, saskaņā ar kuru autortiesības uz visām periodā līdz 1993. gada 15. maijam Rīgas kinostudijas uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām pieder Akciju sabiedrībai „Rīgas Kinostudija”.